Ir ieviests eļļas ķīmiskais sastāvs, un minēts, ka transformatoru eļļai jābūt ķīmiskai stabilitātei, proti, oksidēšanās un sadalīšanās izturībai. Iepriekšējā prasība ir iekļauta standartā BS148, kas nosaka dūņu un skābes vērtības ierobežojumus, un dažādu elektroizolācijas eļļu sadalīšanās process būtībā ir vienāds. Tāpēc BS148 standarts nenorāda transformatoru eļļas sadalīšanās indeksu. Faktiski standarts BS148 mēģina noteikt divas citas ķīmiskās īpašības: viena ir nodrošināt, ka nav nelielu daudzumu kaitīgu savienojumu, kas izskaidrojams ar zemo sākotnējo skābes vērtību; Otrkārt, tas nesatur kodīgu sēru.
1. Fluorēšanas izturības rādītāji
Nogulumu un skābes vērtības palielināšanās ir saistīta ar oksidācijas procesu. Sākotnējie tehniskie noteikumi to neapzinājās, kā arī neuzskatīja, ka augstām skābes vērtībām būtu kaitīga ietekme. BS148:1923 nosaka antioksidantu stabilitātes testu, kas tikai ierobežo nogulšņu veidošanos. Taču noteikts, ka jaunās eļļas skābes vērtība drīkst sasniegt 2,0mg (KOH)/g, kas ir četras reizes augstāka nekā šobrīd izlietotās eļļas skābes vērtība.
Pašreizējais BS148 oksidācijas tests ietver 25 g eļļas parauga ievietošanu, kas satur metālisku varu kā efektīvu oksidācijas katalizatoru 100 ° C temperatūrā, un skābekļa caurlaidību 164 stundas. Pēc tam eļļu 1 stundu atdzesē tumsā, atšķaida ar n-heksānu un ļauj nostāvēties 24 stundas. Šajā periodā izgulsnēsies dziļāk oksidēti produkti, kurus var atdalīt un nosvērt. Atlikušo n-heptāna šķīdumu var izmantot skābes vērtības mērīšanai. Apvienojot šīs divas vērtības, var efektīvi noteikt eļļas oksidācijas stabilitāti.
2. Jaunā oleīnskābes vērtība
Sākotnējā skābes vērtība, kas pazīstama arī kā piegādes skābes vērtība, atšķiras no skābes vērtības pēc oksidācijas pārbaudes. Daži cilvēki tagad uzskata, ka vairs nav nepieciešams iekļaut skābes vērtību kā pārbaudes priekšmetu, jo parastā rafinēšanas procesā skābes vērtību var samazināt līdz niecīgam līmenim. Tomēr tas patiešām ir kvalitātes kontroles tests, kas var pierādīt, ka eļļa nav bijusi piesārņota. Tehniskie standarti atzīst, ka ir grūti nodrošināt absolūtu nepiesārņojumu, taču, neskatoties uz to, tie joprojām nosaka ļoti zemu skābes vērtību 0,03 mg (KOH)/g. Skābās vielas var piesārņot eļļu, taču tās nevar precīzi noteikt. Tās atrodas starp cikliskām un organiskām skābēm, kur pirmās atrodas nerafinētā jēlnaftā, bet otrās rodas oksidēšanās procesā rafinēšanas procesā.
Tāpēc pienācīgi jāapsver metodes oleīnskābes vērtību kvantitatīvā noteikšanai. Lielākajā daļā izolācijas eļļas standartu tiek izmantoti miligrami kālija hidroksīda, kas nepieciešams, lai neitralizētu 1 g eļļas, lai attēlotu skābes vērtību [mg (KOH)/g]. Skābes vērtības testa metodes noteikšanas pamatā ir neitralizācijas titrēšanas metode. Titrēšanas laikā izmanto šķīdinātāju, kas eļļā spēj izšķīdināt skābās sastāvdaļas, un neitralizācijas titrēšanai izmanto standarta sārma šķīdumu. BS2000 1. daļā ir norādīts, ka titrēšanas beigu punktu norāda pievienotā indikatora krāsas maiņa. Šis indikators ir organiska viela, kas maina krāsu, mainoties no skābas uz bāzisku.
3. Korozīvā sēra tests
Dažreiz to dēvē par sēra un vara krāsas maiņas testu. BS148:1972 ir stingrāki noteikumi. Tas ietver vara lokšņu iegremdēšanu un pulēšanu eļļā 140 grādu temperatūrā, ievietošanu slāpeklī uz 19 stundām un pēc tam vara lokšņu pārbaudi. Ja vara loksne pilnībā vai daļēji kļūst tumši pelēka, tumši brūna vai melna, tas norāda, ka eļļā ir kodīgs sērs. Iepriekšējā diskusija par šo jautājumu bija tāda, ka mūsdienu transformatori bojā transformatoru eļļu, jo sērs ekspluatācijas laikā saskaras ar varu. Patiesībā šī situācija patiešām ir reta. Tomēr 2000. gadā korozīvā sēra parādīšanās izraisīja transformatora atteices. Tajā laikā tika saņemti daudzi ziņojumi, kas liecināja, ka tas ir izraisījis daudzas transformatora atteices, tādēļ bija jāveic{12}}padziļināta izpēte un stingras pārbaudes, lai noteiktu kodīga sēra klātbūtni eļļā.
4. Mitruma saturs
Lai gan faktiskais mitruma saturs nevar atspoguļot ķīmisko īpašību, vispārīgie ķīmiskie testi ietver mitruma satura testus. Ūdens šķīdība transformatoru eļļā ir ārkārtīgi ierobežota. Tam ir šķīdības diapazons (30–80) * 10–6 20 grādu temperatūrā. Jo augstāks ir aromātisko ogļūdeņražu saturs eļļā, jo augstāka ir šķīdība ūdenī, un jo augstāka temperatūra, jo augstāka šķīdība.
Brīva ūdens klātbūtne var samazināt eļļas elektrisko stiprumu. Kad ūdens izšķīst eļļā, eļļai gandrīz nav nekāda kaitējuma. Šajā gadījumā izolācijas papīram ir liela afinitāte pret ūdeni, un, nonākot saskarē ar eļļu un sasniedzot līdzsvaru ar ūdens šķīšanu, izolācijas papīra mitruma saturs ir daudz augstāks nekā eļļā. Tāpēc galvenais mērķis, lai sasniegtu ļoti zemu ūdens saturu eļļā, ir kontrolēt ūdens saturu papīra izolācijā.
Iepriekšējais tests brīvā ūdens klātbūtnes noteikšanai eļļā bija klausīties skaņu "dong, dun". Seklā vārglāzē iesmidziniet nelielu daudzumu eļļas un ātri uzsildiet to ar maigu liesmu. Mērķis ir uzsildīt brīvu ūdeni virs tā viršanas temperatūras, pirms tas izšķīst karstā eļļā. Kad mazi ūdens pilieni vienā mirklī izplešas ūdens tvaikos, tie rada skaņu "dong, dun".
1972. gada BS148 versijā pirmo reizi tika piedāvāta Karla Fišera metode, kas detalizēti aprakstīta dokumentā BS2511. Šis eksperiments ir ļoti sarežģīts, taču daži cilvēki apgalvo, ka tā reproducējamība var sasniegt 2 * 10-6. 1984. gada versijā šī metode joprojām tika saglabāta, taču pieļaujamais eksperimentu līmenis tika nedaudz samazināts.
